noslaucīt

nùoslàucīt, tr., abwischen, abfegen: galdu, putekļus, sviedrus, asaras. viņš nuoslaucīja muti piedurknē A. XX, 126. pate savu pagalmiņu dziedādama nuoslaucīja BW. 6882. Refl. -tiês, sich abwischen: ļauji man savā astē nuoslaucīties! LP. IV, 162.

Avots: ME II, 851