noslopēt

‡ nùosluopêt,

1) "slābi sist" Plm. n. RKr. XVII, 78: n. puiku ar pastalām; "nuopērt" (mit uõ) Ermes, Kegeln, Lemb., Zögenhof;

2) "aufessen"
Lemb.: viens pats nuosluopējis visu. Refl. -tiês, = nùopḕrtiês 1: pirtī n. Ermes, Kegeln.

Avots: EH II, 88