noslāpēt

nùoslâpêt, tr., ersticken: cilvē̦ku. ugunsgrē̦ks pilnīgi nuoslapē̦ts Kaudz. nuošvīkst gara, nuoslapē̦ta nuopūta Stari II, 222.

Avots: ME II, 851


noslāpēt

nùoslâpêt, ‡

2) abprügeln
(mit ā) A.-Schwanb.: n. ar žagariem muguru.

Avots: EH II, 87