nùosmiêt, tr., be-, verlachen, verhöhnen: Straume jutās līdz beidzamam nuosmiets JR. V, 5. Refl. -tiês, herzlich lachen: viņa nuosmējās, ka mežs nuoskanēja Dok. A. viņš par ve̦ctē̦va pasakām ar˙vien nuosmējās Vēr. II, 1298.

Avots: ME II, 854

nùosmiêt: nuosmējuši muļķi, ka šis palaidis lapsu vaļā Pas. XII, 285 (aus Serbig.).

Avots: EH II, 88