nùosmir̂dêt, intr., (eine Weile) stinken (hinterher): dievs tev liks nuosmirdēt kâ tam ievas kuociņam BW. 31499. [ķeŗuot tuo (blakti), nuosmird nepatīkama smaka K. Students Latvis No 1561.]

Avots: ME II, 854

nùosmir̂dêt, ‡ Refl. -tiês, eine Weile stinken: nuosmirdējies vien Pas. VIII, 414.

Avots: EH II, 88