nosuinīt
‡ nuosuînît 2 abreiben Dond.: cūka nuosuina saŗus Stenden. cūka nuosuinījuse jē̦lu muguru Dunika, Rutzau. zirgs var n. spalvu Selg., Wandsen. n. drēbes, sich an etwas reibend, die Kleider beschmieren Schnehpeln, Stenden. Refl. -tiês,
1) sich abreiben:
sivē̦ns nez kur nuosuinījies Dunika, Rutzau;
2) sich beklagen:
viņš nuosuinījās vien, ka nuo tam ne˙kas neiznāk Schwitten.
Avots: EH II, 92
1) sich abreiben:
sivē̦ns nez kur nuosuinījies Dunika, Rutzau;
2) sich beklagen:
viņš nuosuinījās vien, ka nuo tam ne˙kas neiznāk Schwitten.
Avots: EH II, 92