nosvērt
nùosvḕrt [li. nusver̃ti), tr., abwägen: maizi, sviestu. es nuosvēru meitas guodu BW. 11232. Refl. -tiês,
1) sich abwägen;
2) sich hinneigen:
kuģis nuosveras uz vieniem sāniem Vēr. I, 1406.
Avots: ME II, 864
1) sich abwägen;
2) sich hinneigen:
kuģis nuosveras uz vieniem sāniem Vēr. I, 1406.
Avots: ME II, 864