nosvērt

nùosvḕrt [li. nusver̃ti), tr., abwägen: maizi, sviestu. es nuosvēru meitas guodu BW. 11232. Refl. -tiês,

1) sich abwägen;

2) sich hinneigen:
kuģis nuosveras uz vieniem sāniem Vēr. I, 1406.

Avots: ME II, 864


nosvērt

nùosvḕrt: (fig.) erwägen, würdigen (mit -er-) Diet.

Avots: EH II, 94