nùosviêst, tr.,

1) ab-, weg-, herab-, hinabwerfen:
zirgs nuosviedis jātnieku;

2) im Ringkampf niederwerfen, besiegen:
es viņu nuosviedu kâ nabagu od, kâ pe̦lavu maisu;

3) akmeņiem nuosviest, mit Steinen bewerfen, mit Steinen töten:
ve̦lns duomājis ar akmeņiem pē̦rkuonu nuosviest LP. III, 105.

Avots: ME II, 865

nùosviêst, ‡ Refl. -tiês,

1) sich niederwerfen; sich hinlegen:
viena stāvus, ... uotra sakņubuse uz de̦guna, ... trešā nuosviedusies plaudeniski Janš. Dzimtene I ² , 514;

2) = nùomestiês 3: krekliņuos nuosviedies Tdz. 56260, 1.

Avots: EH II, 94