nùour̃dît, tr., verscheuchen, weg-, herunterjagen: kungs lika tuo nuourdīt nuo muižas jumta LP. VI, 272. [gan viņu nuourdīsim Zaravič.]

Avots: ME II, 880

nùour̃dît: hinunterstossen: mēnesi (ar kārti) n. Pas. IX, 511.

Avots: EH II, 103