[nùovadât,

1) eine Zeitlang hin und her führen, abgängeln:
zirgs jau kādu stundu nuovadāts; tagad tuo var vest stallī Lis. puisis nuovadāja zirgu gar upi, bet pāri nedabūja;

2) vom rechten Weg abbekommen:
n. nuo ceļa, n. uz neceļiem Lautb., Dond.;

3) nuovadât tīrumu ar mē̦sliem Kl., auf den ganzen Acker Dünger hinführen.
Refl. -tiês, schal werden: alus nuovadājies U.]

Avots: ME II, 880

nùovadât,

1): apīnīt ...! tu ... mani nuovadāj[i] pa visām pasuolēm Tdz. 56113; ‡

4) ab-, wegführen:
ei kur skaists meitu pulks, tautiņuos (sic!) nuovadāts Tdz. 41680; n. laukus, das abgeerntete Getreide von den Feldern wegführen Behnen n. FBR. XVI, 156.

Avots: EH II, 104