novāļāt

nùovàļât, nùovàļuôt, tr., sich hin und her wälzend niederdrücken, an die Erde drücken: zē̦ni vāļādamies lielākuo zâli pļavā nuovāļuojuši Naud. iešu miežus nuovāļāt BW. 32746, 2. zirgi nuovāļājuši kaimiņam auzas Sassm. Refl. -tiês, sich gehörig hinund herwälzen: lai kumeļu palaižuot rīta rasā nuovāļāties LP. VI, 945.

Avots: ME II, 883