nuovalka, nùovalks ² [Lis.], Etn. IV, 52, nuove̦lka,

1) abgestreifter Schlangenbalg
Druw.: čūsku nuovalka e̦suot ļuoti derīga zāle Etn. IV, 62;

2) nuovalkas, was man ablegt, schmutzige Wäsche
Kronw.: sestdienas vakarā pirtī atstājas nuovalkas. drīz jāmazgā veļa, juo sākrājies daudz nuovalku Druw., Laud. [aizejuošā vara... kāri nuometa savas smagās kara nuovalkas Leijerk. II, 171.]

Avots: ME II, 882

nuovalka,

1): auch (nuõval˜ka) AP., (nùovàlka ² ) Sonnaxt;

2): auch Auleja; ‡

3) nuõvalka A.-Ottenhof, eine niedrige Stelle, ein Abflussgraben:
pļavās ir nuovalkas - ze̦mākas, aizaugušai upei līdzīgas vietas A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 83. pagalmā pavasaŗuos un rudeņuos izruok nuovalciņas, mazus grāvīšus, lai ūdens nuote̦k ebenda.

Avots: EH II, 105