novājēt

nùovâjêt, nùovâjuôt, [nùovājât U.], intr., mager werden, erschöpft werden (auch vom Boden): kāds tu nuonīcis, kāds nuovājējis! Aps. ķēve nuovājuo LP. VI, 801.

Avots: ME II, 883


novājēt

nùovâjêt, ‡ Refl. -tiês U. (unter vājuôt), mager werden.

Avots: EH II, 105