nùovadît, tr. weg-, herab-, abführen, ableiten, geleiten: zē̦ni zin dažu reiz medījumu nuovadīt zemē Aps.; nuovadīt ūdeni Elv., zibeni. Refl. -tiês, ergehen, passieren: tas man tâ nuovadās Golg. Subst. nùovadĩjums, das Abgeführte, die Ableitung; nùovadîšana, das Abführen, Ableiten; nùovadîtãjs, wer ahführt; zibeņu nuovadītājs, der Blitzableiter.

Avots: ME II, 880, 881

nùovadît,

1): nuovadāma grāmata, der Pass
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch führen, leiten:
Ķikuris skuolu nuovada 16 gadus Melnalksnis Mazsalaca 31; ‡

3) verbringen; abtun, absolvieren:
ne̦sdamas ... tarzas ar kaļķiem, kārtnieces nuovadīja dienu līdz ... vakaram Vanagu ligzda 21. kâ nu kuŗš nuovada savu dzīvi, tâ ir labi Ciema spīg. 286. sievai jāatpūšas, kad tā nuovadījusi savu gŗūtuo reizi Daugava 1938, S. 616. vajadzēja luopus apkuopt un n. nepieciešamuo ikdienas suoli Vanagu ligzda 78. Refl. -tiês, ‡

2) "liquidieren (parādus izlīdzināt)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 104