novietēt

nùovietêt, intr., für nùovīst, verwelken: kâ upei nuotecēt, kâ zâlei nuovietēt (aus Ruj.) BW. 8432, 2.

Avots: ME II, 889


novietēt

II nuoviẽtêt Nikrazen, durchprügeln.

Avots: EH II, 108