nùoviļinât, tr., ablugsen, betrügendweg-, hin-, herablocken: viņa daž˙dažādi izpūlejās, gribēdama meitu zemē nuoviļināt Etn. III, 79.

Avots: ME II, 887

‡ II nuoviļinât Dunika,

1) = nùovelˆt 1: n. balku nuo krasta upē;

2) = nùovā`rtît 2: n. kuo miltuos vai dubļuos Trik.

Avots: EH II, 107