novārtīt
nùovā`rtît, tr., freqn.,
1) sich hinund herwälzend niederdrücken, an den Boden drücken:
kas tuos rudzus nuovārtīja? BW. 32549;
2) hin- und herwälzend beschmutzen:
maizi, gultu. Refl. -tiês, sich hin- und herwälzen: viņš līdz rītam nuovārtījās pa gultu.
Avots: ME II, 884
1) sich hinund herwälzend niederdrücken, an den Boden drücken:
kas tuos rudzus nuovārtīja? BW. 32549;
2) hin- und herwälzend beschmutzen:
maizi, gultu. Refl. -tiês, sich hin- und herwälzen: viņš līdz rītam nuovārtījās pa gultu.
Avots: ME II, 884