nožārdzēt

‡ *nùožārdzêt (erschlossen aus ostle. nūžuordzē̦ť, wo uor wahrscheinlich aus ār - nicht ur - entstanden ist), ein Schallverbum: (gre̦dze̦ni) nuoskanēja, *nuožārdzēja nuo kuoceņa kuoceņā Tdz. 54972.

Avots: EH II, 110