nozvērēt

nùozvẽrêt, intr., schwören, einen Eid leisten (perfektiv): viņš nuozvērēja, ka nee̦suot naudu nuo kaimiņa ņēmis. Refl. -tiês, Stein und Bein schwören, hoch und teuer versichern: viņš nuozvērējās sevī atriebties Kaudz. viņš jau tik briesmīgi nuozvērējās Jurim MWM. VIII, 670.

Avots: ME II, 892, 893