nùoķimerêtiês, [eine Zeitlang ķimerêtiês, sich erfolglos abmühen]: es vēl dienu nuoķimerējuos, sev arklu uzstādīdams Latv. [ve̦selu stundu nuoķimerējās ar tādiem niekiem Lennew., N. - Peb., Burtn., Grünwald, Mesoten, Krusiten, Stenden, Jürg.]

Avots: ME II, 806

nùoķimerêtiês: auch Druw., Nötk., Sermus.

Avots: EH II, 59