noķīlēt

[nùoķīlêt, verkeilen Wid.]

Avots: ME II, 806


noķīlēt

nuoķīlêt,

1): auch (mit ĩ ) Dunika, Iw.: grābekļa sieksti n. Siuxt. n. izkapti ze̦māku vai augstāku ebenda;

2) = nùosist 2 Iw.: n. linus ar spriguli, lai izbirst spaļi.

Avots: EH II, 59