nošļandēt

nùošļañdêt [Seppkull, bespritzen]: asiņu traipekļus, ar kuŗiem telene mirdama sevi bija nuošļandējusi, viņš bija iepriekš izdzēsis B. Vēstn. [Refl. -tiês, nùokļañdîtiês,

1) sich bespritzen, sich begiessen;

2) im Regen durchnässt werden
Seppkull.]

Avots: ME II, 868


nošļandēt

[nùošļandêt "sich eine Zeitlang umhertreiben" Makašē̦ni, Biržgalis.]

Avots: ME II, 868