nostāsts
nuõstâsts, die Erzählung, Überlieferung: se̦kuošu nuostāstu stāstīja ve̦cs zaldāts LP. VII, 33. teiksmaiņi nuostāsti, sagenhafte Überlieferungen Vēr. II, 240.
Avots: ME II, 858
Avots: ME II, 858
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nuõst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nuõst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)
nostūris
nuõstūris: pa meža vientuļuo nuostūri Blaum. MWM. 1895, S. 26: katrs pļavas n. upes līkumā Veselis Daugava 1936, S. 931; = kudurs ‡ 2 Saikava: tādā mājā, kur daudzi kuduru, tādu nuostūŗu vai kambaŗu, cilvē̦ks kâ zudien pazūd.
Avots: EH II, 92
Avots: EH II, 92
nostūris
nuõstūris, ein entlegener Winkel, eine entlegene Gegend: kas zin, kādā nuostūrī atriebējs tevi gaida? Purap. tas nuotika kādā mūsu zemītes nuostūrī Blaum. Der Lok. auch nuostūrē Purap.; MWM. VIII, 594.
Avots: ME II, 861
Avots: ME II, 861
Šķirkļa skaidrojumā (2)
nost
nuôst [auch Kl., Serbigal, AP., Wolm., nuõst Tr., Iw., Līn.], nuosta BW. 29586, [nuôsta 2 Salis], nuôstan [Ledmannshof], nuôstem, nuosten [BW. 4804, 1, 6, nuôstin Preili, Nerft], nuôsti [BW. 4804 var.], nuôstu Schwanb., [Grundsahl, Aahof],
1) weg, hinweg, fort:
nuost ņuo kājām! atstāj nuost! nuost ar šuo varmāku! ej nuostan, ciema puisi! BW. 12698. nuostu (Var.: nuostan) manus svārkus gruda BW. 25000, 4;
2) tot:
nuost kâ muša! saimniece bij uz reizi nuost Etn. I, 108;
3) nuost entspricht dem Präfix
nùo- bei zusammengesetzten Verben und bezeichnet die Handlung als unvollendet, während das Präfix
nùo- zur Bezeichnung der vollendeten Handlung dient: ir tā mani nuostu (Var. nuosti, nuosten) dzina, auch sie jagte mich fort, war mit dem Fortjagen beschäftigt; während mit
ir tā mani nuodzina die Vollendung der Aktion bezeichnet ist. brūte lūdz, lai cē̦rtuot ze̦lta kuoku nuost LP. IV, 70. tas muocuot tuos pa˙visam nuost Etn. II, 40. ve̦d uz e̦ze̦ru un slīcina nuost Etn. IV, 126. tad sirgsti un nīksti nuost! Vēr. I, 900. rītu saimnieks suola mani šaut nuost LP. IV, 163. viņš nestāsta, siti viņu nuost! I, 129. zirgi grima pa˙visam nuost Kaudz. mirsti nuost! Kaudz. gulsties nuost un miedz cieti! Balss. ēd vien nuost! MWM. VIII, 16. kad cik necik patīk, preci nuost! A. XI, 477. Komparativ nuôstâk, nuôstâki, weiter fort; nuôstiņâk, etwas weiter fort: atstūmās nuo galda nuostāk A. XII, 333. [Zum -stu vgl. li. atstùs "abgelegen" u. a. bei Bezzenberger Lit. Mitt. I, 40 und BB. XXV1I, 1571.I
Avots: ME II, 857, 858
1) weg, hinweg, fort:
nuost ņuo kājām! atstāj nuost! nuost ar šuo varmāku! ej nuostan, ciema puisi! BW. 12698. nuostu (Var.: nuostan) manus svārkus gruda BW. 25000, 4;
2) tot:
nuost kâ muša! saimniece bij uz reizi nuost Etn. I, 108;
3) nuost entspricht dem Präfix
nùo- bei zusammengesetzten Verben und bezeichnet die Handlung als unvollendet, während das Präfix
nùo- zur Bezeichnung der vollendeten Handlung dient: ir tā mani nuostu (Var. nuosti, nuosten) dzina, auch sie jagte mich fort, war mit dem Fortjagen beschäftigt; während mit
ir tā mani nuodzina die Vollendung der Aktion bezeichnet ist. brūte lūdz, lai cē̦rtuot ze̦lta kuoku nuost LP. IV, 70. tas muocuot tuos pa˙visam nuost Etn. II, 40. ve̦d uz e̦ze̦ru un slīcina nuost Etn. IV, 126. tad sirgsti un nīksti nuost! Vēr. I, 900. rītu saimnieks suola mani šaut nuost LP. IV, 163. viņš nestāsta, siti viņu nuost! I, 129. zirgi grima pa˙visam nuost Kaudz. mirsti nuost! Kaudz. gulsties nuost un miedz cieti! Balss. ēd vien nuost! MWM. VIII, 16. kad cik necik patīk, preci nuost! A. XI, 477. Komparativ nuôstâk, nuôstâki, weiter fort; nuôstiņâk, etwas weiter fort: atstūmās nuo galda nuostāk A. XII, 333. [Zum -stu vgl. li. atstùs "abgelegen" u. a. bei Bezzenberger Lit. Mitt. I, 40 und BB. XXV1I, 1571.I
Avots: ME II, 857, 858
pastāsts
‡ pastâsts,
1) eine ganz kurze Erzählung (als ein Literaturgenre)*;
2) = nuõstâsts: bijušas tādas istabas lietas, kuo tagad dažs labs pazīst tikai nuo pastāstiem Balt. Vēstn. 1895, № 86 (im Feuilleton).
Avots: EH XIII, 176
1) eine ganz kurze Erzählung (als ein Literaturgenre)*;
2) = nuõstâsts: bijušas tādas istabas lietas, kuo tagad dažs labs pazīst tikai nuo pastāstiem Balt. Vēstn. 1895, № 86 (im Feuilleton).
Avots: EH XIII, 176