nukā

nukâ, natürlich [Stelp.]: nukā es jau tâ duomāju B. Vēstn. vai tu arī tur biji? nukā Kand. mēs izskrējām ārā, nukā, pe̦lūde de̦g Etn. I, 94. [Aus nu + kâ; auch nu kâ geschrieben.]

Avots: ME II, 753