ņūklis

I ņūklis (Bers., ņūkla Druw., eine grosse, wirre Menge]: ja nu visi bē̦rni sanāca kuopā, tad bija labs ņūklis Saul. ņūklis juoņuo darba gaîtās Egl.; [uodu ņùklis 2 Sessw., Lös. cirtumā liels ņûklis zaru Gr.-Buschhof].

Avots: ME II, 907


ņūklis

[II ņūklis Los., Aisku]e, Prl., Stomersee, Meselau "= muklaîne".]

Avots: ME II, 907