purņīt
pur̂ņît, -ĩju (gew. in der Zstz. mit ap-, iz-, nuo-) Plm. n. RKr. XVII, 74, purņuôt Wid., werfen, schmeissen, "nuo kaut kā nuomest vai nuogrūst nuost"; pùrņît 2 vaļā, loslassen Lis.
Avots: ME III, 419
Avots: ME III, 419
'nuo kaut kā nuomest vai nuogrūst nuost' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: