izrozīties
I izruôzîtiês,
[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;
[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].
Avots: ME I, 794
[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;
[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].
Avots: ME I, 794