novāvulot
nùovāvuluôt,
1) [nùovãvuļuôt, eine Zeitlang aus Langeweile schreien, schwatzen
(auch Warkl., Vank.), lallen; laut und undeutlich sprechen Welonen, Kārsava, Jürg.]: tâ kalpi nuovāvuluoja Dok. A. (gans tālumā kuo nuovāvuļuoja. bet nevarējām ne˙kuo saprast Jürg. piedzē̦rušais nuovāvuļuoja cauru nakti Golg.;
2) nùovāvuļuôt "nuobrēcināt, nuoraudināt" Kursiten;
3) nùovāvuļuôt "nuogausties">nuogausties" N.-Peb.]
Avots: ME II, 884
1) [nùovãvuļuôt, eine Zeitlang aus Langeweile schreien, schwatzen
(auch Warkl., Vank.), lallen; laut und undeutlich sprechen Welonen, Kārsava, Jürg.]: tâ kalpi nuovāvuluoja Dok. A. (gans tālumā kuo nuovāvuļuoja. bet nevarējām ne˙kuo saprast Jürg. piedzē̦rušais nuovāvuļuoja cauru nakti Golg.;
2) nùovāvuļuôt "nuobrēcināt, nuoraudināt" Kursiten;
3) nùovāvuļuôt "nuogausties">nuogausties" N.-Peb.]
Avots: ME II, 884