I nītenis, jemand, der schlaff, wankend geht: nītenis, kas slābani meimeruo kâ nītis Lös. n. Etn. IV, 161.

Avots: ME II, 747

[II nĩtenis Bauske "kuoks nĩšu piesiešanai"(?).]

Avots: ME II, 747