oglinieks
ùogliniẽks,
1) auch ùogleniẽks, ùogļeniẽks, der Köhler: uoglinieks iebāzis vilku uogļu maisā LP. V, 177. uogļenieki nuocirtīs ve̦se̦lu meža gabalu R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 156;
2) f. uogliniece, gadus carbonarius Konv. 2 3667. Vgl. li. angliniñkas "Köhler".
Avots: ME IV, 414
1) auch ùogleniẽks, ùogļeniẽks, der Köhler: uoglinieks iebāzis vilku uogļu maisā LP. V, 177. uogļenieki nuocirtīs ve̦se̦lu meža gabalu R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 156;
2) f. uogliniece, gadus carbonarius Konv. 2 3667. Vgl. li. angliniñkas "Köhler".
Avots: ME IV, 414