uolis, Plur. uoļi, Kalkstein(e) Lennew. und (mit uô ) Wenden n. U., (mit ùo) C., Kaugershof, PS., Smilt., Trik., (mit uõ ) Adiamünde, AP., Iw., Jürg., Salis, Wolmarshof, (mit ùo ² ) Bers., Erlaa, Golg., Kl., Prl., Saikava (unbek. in Dond., Kaltenbrunn, Memelshof, Ruj., Selg., Siuxt, stenden); "grosse Steine" Bers., Kokn., Sessw.; ùolis ² Warkl. "ein runder Sandstein von der Grösse eines Kohlkopfs"; uolis U. od. uoļa akmins U., der Kieselstein: baltiem Gaujas uoļiem bij celiņš nuokaisīts Sudr. E. straume krāca pār nuoskaluotiem uoļiem MWM. VIII, 327. jūŗas viļņu banguošana pār gludajiem uoļiem IX, 327. druoši bridu tuo upīti, kur guļ uoļi (Var.: uolas) dibe̦nā BW. 11093. upītē uoļus (Var.: uolu) sviedu; upe uoļu nepanesa 8929, 3 var. uoļu zeme, a) kalkhaltige Erde C., Smilt.; b) kiesichter, kieselreicher Boden U.: apkal manu kumeliņu! zvirgzdu zeme, uoļu zeme, kur māsiņu iedevām BW. 15935. Zu uõla.

Avots: ME IV, 417

uolis: pirti dara nuo sīkiem uolīšiem BW. 33844, 1. lai ē̦d uoļa (Var.: uoļu) akmentiņus 31490, 2 var. ùoļa zemē (Kieselerde) labi aug Ramkau.

Avots: EH II, 743