osta

uosta Bielenstein Holzb. 617, uosts ebenda, die Flussmündung; uõsta Arrasch, Bl., C., Dond., Kaugershof, Selg., uôsta (li. uostà "Mündung") Bers., Drosth., Prl., Sessw., N.-Wohlfahrt, ùosta 2 Golg., Kr., uôsta 2 Bauske, Jürg., uosta L., U., uõsts (li. úostas "Mündung") Dunika, Nigr., PlKur., uosts U., der Hafen: pie jūras uostām Glück I Mos. 49, 13. viņš tuos uz . . . uostu pavadījis Psalm 107, 30. kara uosta, der Kriegshafen, tirdzniecības uosta, der Handelshafen. Zu lat. ōstium "Flussmündung", ōs, ai. āh, ir. á "Mund", an. óss "Flussmündung", le. uosleja u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 168, J. Schmidt Neutra 221 und 4071, Būga LM. IV, 445, Trautmann Wrtb. 19 f.

Avots: ME IV, 421, 422


osta

uosta: uostu (oder zum nom. uosts? den Hafen) sasnieguši BW. 30821.

Avots: EH II, 744