uostiņa,

1) s. ùosa I;

2) ein kleines Gefäss mit einer Handhabe
Bers.: kruodzinieks ... lēja uostiņu pēc uostiņas Kaudz. Izjurieši 297. spēra . . , ar dūri pa stoiku, ka uostiņas vien lēca augšā 231. sasitīs ... visas uostiņas, visas kannas 254.

Avots: ME IV, 422

uostiņa,

1): Demin. zu ùoss, -s, der Henkel
Golg., Kokn., Smilt.; "die Schnauze (Tülle?) eines Gefässes" Bers.

Avots: EH II, 744