pārķemmēt

pãrķem̃mêt, tr., überkämmen: matus Stari I, 179.

Avots: ME III, 162


pārķemmēt

pãrķem̃mêt, ‡

2) "atkārtuot dzijas vērpšanu ķemmē" Seyershof: ieķemmēju audaklu, bet neaužas; būs jāpārķemmē.

Avots: EH XIII, 204