zirdzinieks
zir̂dzinieks,
1) der Reiter (zir̂dzenieks) Gr. - Buschh.; der Kavallerist (-inieks) U.; der Ritter (-inieks) Konv. 2 2428: ruden jāja zirdzenieki BW. 14195, 1;
2) "Pferdegänger"
St. (zirdzinieks); einer der die Arbeit mit dem Pferde leistet; ein Knecht, der ein Pferd besitzt (-inieks) U., Karls., Wolm., (-enieks) Wid.: zirdzeniekiem pietiek darba B. Vēstn.;
3) "pārdruošs cilvē̦ks" (-enieks) Gr. - Buschh. Vgl. li. žirgininkas "Stallmeister".
Avots: ME IV, 726
1) der Reiter (zir̂dzenieks) Gr. - Buschh.; der Kavallerist (-inieks) U.; der Ritter (-inieks) Konv. 2 2428: ruden jāja zirdzenieki BW. 14195, 1;
2) "Pferdegänger"
St. (zirdzinieks); einer der die Arbeit mit dem Pferde leistet; ein Knecht, der ein Pferd besitzt (-inieks) U., Karls., Wolm., (-enieks) Wid.: zirdzeniekiem pietiek darba B. Vēstn.;
3) "pārdruošs cilvē̦ks" (-enieks) Gr. - Buschh. Vgl. li. žirgininkas "Stallmeister".
Avots: ME IV, 726