Paplašinātā meklēšana

pãrkalas: auch (mit ā`r ² ) Heidenfeld.

Avots: EH XIII, 202

pãrkalas in West-Livl. n. U., [pārkaļi Salis], = pārkaras: uzliec siena kaudzes galam pārkaļus, lai vējš neizjauc! Salis]; pārkala Etn. IV, 162 "suovara, uzkala"; pārkalas divas egļu vicas, kas satur ecēšu galdus kuopā A. XI, 170. [pārkal- wohl dissimilatorisch aus pārkar-].

Avots: ME III, 158, 159

pãrkal˜t, tr., von neuem schmiedend verbessern, erneuern: uotrā dienā saradās... daudz pārkaļaamuo LP. IV, 228. pārkalt zirgu, den Beschlag des Pferdes ausbessern. kalējs pārkala vainīguo kāju Sil.

Avots: ME III, 159

suôvara Kl., PS., Erlaa, Bers., = savara (s. dies), das Querholz auf der Egge Ronneb., Smilten, Spr., Wid., A. XV, 2, 76; "= pārkala" Etn. IV, 162; suovaras "kuoka atstuopes ragavām" Bers., Ronneb.: izgājis suovaru cirst Etn. III, 31.

Avots: ME III, 1139

uzkala,

1) uzkala L., Ar., Wid., A. XI, 171; Tirs. n. RKr. XVII, 84; A. - Ottenhof, Bers., Grobin, Jakobshof, Kalzenau, Lasd., Laud., Nerft, Vīt., uzkale Hasenpot,
Plur. uzkalas Bielenstein Holzb. 556, Mar. n. RKr. XV, 142, Drosth., N. - Schwanb., Stom., lattenartige Hölzer, welche auf die Köpfe der Stützen (am Schlitteri) geschlagen werden und auf weIchen der Schlittenkorb ruht (Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 554): uz mietņu galiem, balzieniem pa virsu liek uzkalas, kuras parallēli ar sliecēm Etn. II, 157. viņa uzlika kāju uz ragutiņu uzkalu Janš. Dzimtene V, 178; "= pārkala, suovāra" Etn. IV, 162;

2) "?": turē̦damies pie ratu uzkalām ar abām ruokām Kaudz. Izjurieši 77;

3) das Glatteis
U., Vīt., "eine dünne Eisschicht" Wessen: uzkala līst, es glatteiset U., Kalnzeem. uzkalu uzvikis BielU. "es hat geglatteist". - In der Bed. 1 wohl zu kalt, in der Bed. 3 - zu apkala, atkala.

Avots: ME IV, 338