pārlīgt

[pãrlīgt, zusammensinken: uz kuŗa (zirga) tik ruoku uzlika, tis (= tas) tūleņ pārlīga Pas. II, 51.]

Avots: ME III, 164


pārlīgt

II pārlìgt 2 Oknist, von neuem Iĩgt: vasaras vidū puisis pārlīga: bijis par maz algas.

Avots: EH XIII, 205