pārlauzt

pãrlaûzt (unter pãrlaûzît),

2) p. vārdu, sein Wort brechen:
jis ni˙kad nepārlauz[ī]s sava vārda Pas. IX, 201. Refl. -tiês,

2) "?": (Pieterītis) pārsalauza par sē̦tmali pēc meitiņu dzīdamies Tdz. 57399.

Avots: EH XIII, 205