pãrplîst, intr., entzweireissen, entzweiplatzen, entzweibersten: utu kule pārplīsuse BWp. ² 20880. tur jau nuo dusmām tīri jāpārplīst!

Avots: ME III, 170

‡ pārplīst "izklīst" Wessen: guovis pārplīta par visu pļavu.

Avots: EH XIII, 208