pārsprāgt

pãrsprâgt, intr., entzweiplatzen, bersten: kad tu pārsprāgtu! pārsprāguse dze̦lzu stīpa BW. 33539, 1.

Avots: ME III, 177


pārsprāgt

pãrsprâgt, ‡ Refl. -tiês "über Macht essen" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "essen").

Avots: EH XIII, 212