pārzobe
I pãrzùobe Vīt.,
= apzùobis: šķietā veŗuot, jāraugās uz tuo, ka āda zuobiņu starpa nepaliek tukša, bez dzijas. šādu kļūdainu vietu sauc par pārzuobi, arī apzuobi A. XI, 84.
dzijas šķietā me̦t pārzuobēm - vienā zuobā me̦t, uotrā ne Etn. IV, 162.
Avots: ME III,
189
pārzobe
I pãrzùobe: auch BielU.;
p. ir aude̦klā, kad viens zuobs palicis tukšs Saikava.
sluokātnēm un pārzuobēm vien savē̦ruse aude̦klu ebenda.
Avots: EH XIII,
216