pāržmaugt

pãržmaûgt,

1) [= pāržņaûgt AP., N.-Peb., Erlaa, Vank., Lemsal, Naud., Schnickern, Serbigal, Oppek., Serben, Selsau, Lös., Sessw., Lis., Gr: Buschhof, Tirsen, Laud., Golg., Aahof, Schwanb., Fest., Lettg.]: uz iekšieni pāržmaugts papīra attē̦luojums Stari I, 24. [p. piedē̦tuo de̦su Drosth. viņam nuo sāpēm vē̦dars jau pa˙visam pāržmaugts Horstenhof; 21 durchdrücken Laud., N-Peb.: ūdens pāržmaudza šauruo zemes strēmeli Lennew. p. (mit Mühe durchsägen) kuoku Horstenhof;

3) mühsam hinüberbekommen:
p. kre̦klu pārgalvu Mesoten.]

Avots: ME III, 189, 190