pīpēt

pĩpêt, -ẽju, auch pîpât, -ãju, pĩpuôt,

1) rauchen, schmauchen:
Sprw. labs pīpē̦tājs - labs ragulis. nepīpēja tabaciņa BW. 22945;

2) dampfen, qualmen:
tik sen nee̦smu ēdusi ce̦ptus rāceņus. un drīzi būs gatavi , -daži jau pīpuo Janš. Dzimtene V, 182.

Avots: ME III, 233