pļurināt
‡ pļurinât,
1) zu erschliessen aus uzpļurinât;
2) "nekārtīgi runāt" Libau. Refl. -tiês "?": vilnīši viņu skaluo malā, un viņš tur pļurinājas (plätschert?)
pa ūdeni Salis.
Avots: EH II, 310
1) zu erschliessen aus uzpļurinât;
2) "nekārtīgi runāt" Libau. Refl. -tiês "?": vilnīši viņu skaluo malā, un viņš tur pļurinājas (plätschert?)
pa ūdeni Salis.
Avots: EH II, 310