pačkāties

pačkâtiês, pačkuôtiês, (mit einer weichen Masse ungeschickt hantieren, sich besudeln]: kuo tu pačkuojies? Paul. es ne˙kur nee̦smu tādas pačkuošanās redzējusi, un tuomē̦r luopi bij visur labi A. XVIII, 135. [Aus r. пáчкаться dass.]

Avots: ME III, 14