pašķielēt

pašķiẽlêt, intr., ein wenig schielen: maz˙drusciņ es vinā pašķielēju Treum. viņš pašķielē uz Rozāliju Purap.

Avots: ME III, 114


pašķielēt

pašķiẽlêt: ve̦lns pašķielē ar˙vienu, vai cilvē̦ks nāks šim pakaļ Pas. XIII, 210.

Avots: EH XIII, 179