pabakstīt
pabakstît, tr., intr., ein wenig stochern: viņš drusku pabakstīja pa pīpi Blaum. [Refl. -tiês,
1) ein wenig (zum Zeitvertreib) stechen, stochern:
p. pastalas Drosth.;
2) einander ein wenig stossen:
zē̦ni savā starpā drusku pabakstījās Bauske;
3) ein wenig tändeln:
es šuodien pā māju tâ˙pat pabakstījuos, bet ne˙kā liela nepadarīju Salis, Nitau, Wolmarshof. zē̦ns gar žagaru čupu pabakstijās, bet ne˙kā daudz nesacirta Nigr.]
Avots: ME III, 5, 6
1) ein wenig (zum Zeitvertreib) stechen, stochern:
p. pastalas Drosth.;
2) einander ein wenig stossen:
zē̦ni savā starpā drusku pabakstījās Bauske;
3) ein wenig tändeln:
es šuodien pā māju tâ˙pat pabakstījuos, bet ne˙kā liela nepadarīju Salis, Nitau, Wolmarshof. zē̦ns gar žagaru čupu pabakstijās, bet ne˙kā daudz nesacirta Nigr.]
Avots: ME III, 5, 6