[pabaĩdît (li. pabaidyti, ein wenig scheuchen, einschüchtern: p. zvirbuļus, bē̦rnus.]

Avots: ME III, 5

pabaĩdît, ‡

2) scheuchend jem. sich unter etwas flüchten machen
Dunika: p. cāļus apakš klētes. ‡ Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang zaghaft sein
Heidenfeld;

2) zaghaft werden
Dunika: ciemiņš, pabaidījies, piecēlās nuo galda. (fig.) riekstus kuožuot zuobi pabaidījušies. cirvim asmiņi pabaidījušies (stumpf geworden).

Avots: EH II, 119