pabari [Ronneb.], pabares Mag. XX; 3, 150, pabārkši Peb., [Fest.], pabārkši [Nigr.], pabārņi Lub., pabãrsti Smilt., Sess., Grünh., [in Fest., Kreuzb. und Warkl. auch der Sing. pabārsts], gew. Plur., das Streumehl unter dem Brote; nepiede̦r auzu milti kviešu miltu pabārkšiem (Var.: pabariem) BW. 5167. cepēja aiminas, ka pa bārsta nav LP. I, 153.

Avots: ME III, 6

pabari,

1): auch Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; ‡

2) Blättchen der Flachs-
(Lems., Salis) od. Hanfstengel Iw.: linus un kaņepes plūc, kad nuobirst tuo p. Iw.

Avots: EH II, 119

‡ pabaŗi, = pabari ‡ 2 (?): Māŗa dvieļus auda nuo ... linu pabaŗiem (Var.: apbirām) Tdz. 50139, 1.

Avots: EH II, 119