pabikstît, tr., etwas schūren: viņš uguni pabikstījis LP. VII, 1058.

Avots: ME III, 8

pabikstît, ‡

2) anspornen:
pabiksta zirgu piešiem Janš. Mežv. ļ. II, 219.

Avots: EH II, 120